Foto: Linda Rubena

Šī gada 26. augustā Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā tika atklāta Tautas lietišķās mākslas izstāde "Pinumi". Izstāde ir apskatāma līdz 18. septembrim.

No šī gada 26. augusta līdz 18. septembrim  Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra sadarbībā ar Latviešu tautas lietišķās mākslas savienību un Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeju rīko Tautas lietišķās mākslas izstādi „Pinumi”, kurā būs eksponēti dažādu materiālu un formu pinumi, kas tapuši laika posmā no 2004. līdz 2010. gadam

No šī gada 30. oktobra līdz 30. decembrim Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju un Latviešu tautas mākslas savienību organizē izstādi - konkursu „Koks tautas lietišķajā mākslā”.

Koks, tā pieejamības dēļ, mūsu klimatiskajos apstākļos, jau sen ir izmantots gan celtniecībā, gan sadzīvē nepieciešamo lietu izgatavošanā. Mūsdienās koka apstrādātāju – daiļamatnieku darinātie priekšmeti izceļas ar savām estētiskajām īpašībām un noder telpas rotāšanai, apvienojot koka dabīgo skaistumu ar lietderību. Modernā interjerā pielietojamajās mēbelēs, kokgriezumu un kokgrebumu klāstā ir samanāmas no paaudzes paaudzē pārmantotas prasmes un rotāšanas paņēmieni.

Izstādē - konkursā aicināti piedalīties Tautas lietišķās mākslas studiju dalībnieki un individuāli strādājošie meistari ar mēbelēm, kokgriezumiem, kokgrebumiem, kā arī pinēji, kuru darbos ir koka un pinuma apvienojums.

Izstāde – konkurss notiek grupās:

1) etnogrāfisko priekšmetu kopijas, atdarinājumi;

2) priekšmetu restaurācija;

3) jaunrade.

Izstādes – konkursa atklāšana un godalgoto darbu autoru apbalvošana notiks 30. oktobrī plkst. 12.00 Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē.

Nolikums

Darbu pieteikuma anketa

No šī gada 8. līdz 29. novembrim Rīgas Kongresu namā (Kr.Valdemāra iela 5) būs skatāma tautas lietišķās mākslas izstāde "Māla bļoda".

Darbu iesniegšana izstādei 8. novembrī no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00, iesniedzot darbu un aizpildītu darba pieteikuma anketu Rīgas Kongresu namā.

Māla apstrādāšanas vai podniecības izcelsmes senumu apliecina paraugi, kas atrasti arheoloģiskajos izrakumos. Arheoloģiskie izrakumi Latvijas teritorijā atklāj dedzināta māla traukus ar izteiktu virsmas apdari un rotājumiem jau ap 4000. gadu pirms mūsu ēras. Māla izmantošana bijusi svarīga nodarbība cilvēku dzīvē un visas cilvēces attīstībā. Māls padodas cilvēku roku veidošanai un ir pierādījis savu lietderību gadu tūkstošu garumā.

Bļoda, kā viena no vienkāršākajām trauku formām, ir mainīga arī gadsimtu gaitā. No bļodas formas un izmēra ir atkarīgs cik, piemēram, pārtikas tur ir iespējams ievietot. Kā arī nozīmīgs ir bļodas rotājums.

Izstādē būs iespējams vērot keramikas meistaru veikumu tautas lietišķās mākslas tradīciju saglabāšanā, tradīcijās balstītā jaunradē un tās māksliniecisko izaugsmi pēdējos gados. Izstādes norisi papildinās radošās un praktiskās darbnīcas izstādes laikā.

Izstādi organizē Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra sadarbībā ar Latviešu tautas mākslas savienību.

Nolikums

Darbu pieteikuma anketa

Fotogrāfijas autors: Uldis Muzikants

No 2010. gada 19. līdz 22. augustam Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra sadarbībā ar Mazsalacas Kultūras centru un Latviešu tautas mākslas savienību Mazsalacā rīkoja praktisko semināru „Baltie darbi” (izšūšana). Tā dalībniekiem bija iespēja iegūt un papildināt zināšanas izšūšanas vēsturē, balto darbu tehniku veidos, kā arī latviešu tautas tērpu krekla izšūšanā un sašūšanā.

No 29. jūnija līdz 12. jūlijam Starptautiskā folkloras festivāla „Baltica 2010” ietvaros Tallinā bija apskatāma izstāde „23 skaisti brunči”. Izstādes ekspozīciju veidoja septiņi brunči no Latvijas, septiņi brunči no Lietuvas un deviņi brunči no Igaunijas.

No šī gada 18. – 20. jūnijam notika Rucavas cimdu adīšanas seminārs, ko rīkoja Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra sadarbībā ar Rucavas tradīciju klubu. Interesentiem bija iespēja apgūt Rucavas cimdu adīšanas pamatus, gūt priekšstatu par rakstu adīšanu, kā arī izprast un izjust rucavnieku tradīcijas, dzīvojot uz vietas Rucavā.

2009. gada vasarā Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra sadarbībā ar Mazsalacas novada domi organizēja dubultcimdu adīšanas prasmju semināru Mazsalacā. Semināra noslēgumā tā dalībnieki izteica vēlmi pētīt un apgūt cimdu adīšanu arī citos Latvijas novados, tādēļ cimdu adīšanas seminārs šogad notika Rucavā. Rucavas tradīciju klubs atrodas 19.gs. beigās celtajā etnogrāfiski iekārtotajā mājā „Zvanītāji”. Tur bija iespēja iepazīties ar novada tradīcijām, vēsturi un iejusties Rucavas senajā kultūrvidē, kā arī zinošu meistaru vadībā apgūt Rucavas cimdu adīšanas prasmes. Tieši Sarežģītiem rakstiem bagātie Rucavas cimdi ir vieni no skaistākajiem un krāsainākajiem latviešu cimdiem.

 Vairāk informācijas: Linda Rubena 29773989, 64228985 vai Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret spamu, Jums ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

No šī gada 10. līdz 12. jūnijam Mazsalacā notika praktiskais seminārs „Vienkoči”. Semināra laikā notika teorētiskas un praktiskas nodarbības, kā arī vietējo vēsturisko objektu – Skaņā kalna parka un Tūteres ozola vietas apmeklējums.

No šī gada 10. līdz 12. jūnijam Mazsalacā notika praktiskais seminārs „Vienkoči”. Semināra laikā notika teorētiskas un praktiskas nodarbības, kā arī vietējo vēsturisko objektu – Skaņā kalna parka un Tūteres ozola vietas apmeklējums. Semināru bija aicināti apmeklēt visi interesenti ar vai bez priekšzināšanām kokapstrādē.

Semināra norise bija plānota saskaņā ar 2010. gada rudenī paredzēto kokamatnieku izstādi - konkursu „Koks tautas lietišķajā mākslā”, ko rīko Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra sadarbībā ar Latviešu tautas mākslas savienību un Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. 

Semināru rīko Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra sadarbībā ar Mazalacas Kultūras centru, ar daļēju Valsts Kultūrkapitāla fonda un Mazalacas novada pašvaldības atbalstu.

Norise

Pieteikuma anketa

Šī gada 5. un 6.jūnijā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notika Tautas lietišķās mākslas Gadatirgus. Jau četrdesmito reizi Gadatirgus pulcēja vairākus tūkstošus prasmīgāko tautas daiļamata meistaru no visiem Latvijas novadiem – Gadatirgū savas prasmes rādīja kalēji, pinēji, audēji, keramiķi, šuvēji, ādas apstrādes meistari, koka amatnieki, rotu meistari, adītāji. Pasākumā divās pasākuma dienās notika plaša kultūras programma un pirmo reizi biļetes uz Gadatirgu bija pieejamas iepriekšpārdošanā visā Latvijā.