Noslēgušies Tautas mūzikas svētki „Lustes Jēkabpilī”
7. augustā jau četrpadsmito reizi notika Tautas mūzikas svētki „Lustes Jēkabpilī”. Svētkos piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku, kas pārstāvēja 14 tautas mūzikas kolektīvus no dažādiem Latvijas novadiem. Tautas mūzikas ansambļi spēlēja gan tradicionālā manierē, gan atskaņoja tautas melodiju aranžējumus. Varēja dzirdēt cītaru, harmoniku un cimboļu spēlmaņus. Svētku norisi papildināja tautas lietišķās mākslas un amatnieku darinājumu gadatirgus.
Svētkos piedalījās: spēlmaņu kopa „Skutelnieki”, tautas mūzikas ansambļi „Rakari”, „Danču spēle”, Lizuma lauku kapela, Viļānu k/n lauku kapela „Bumburneicys”, Lēdurgas k/n folkloras kopas “PUTNI” muzikanti, Nīgrandes MS kapela „Nīgrande”, Lubānas lauku kapela „Meldiņš”, Lauku kapelas „Valdemārs”, “Tals’ trimiš”, Ozolmuižas folkloras kopa „Ūzuleņi” un Medņevas lauku kapela. Jēkabpilī viesosies arī kapela „Diedokai” no Lietuvas.
Plašāka informācija: Jānis Retenais, tālr.: 29408752; e-pasts:
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret spamu, Jums ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
Pasākumu rīkoja Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra sadarbībā ar Jēkabpils pilsētas domes kultūras pārvaldi.
No šī gada 18. līdz 22. jūnijam Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas Domi, SIA Dzintaru koncertzāle un Latvijas koklētāju biedrību jau sesto reizi rīkoja Latvijas Kokļu dienas. Pasākuma mērķis ir kopt un attīstīt kokļu spēles tradīcijas un veicināt jaundarbu rašanos koklei. Latvijas Kokļu dienās Jūrmala 2010 piedalījāsi 38 kokļu ansambļi - kopā vairāk nekā 250 dalībnieku no visas Latvijas.
Tradicionāli koncerti notika Dubultu Evaņģēliski Luteriskajā baznīcā un Dzintaru koncertzāles Lielajā un Mazajā zālē, taču šogad kokļu ansambļi muzicēja arī Horna dārzā. Kokļu dienās bija iespēja dzirdēt vairākus latviešu komponistu pirmatskaņojumus (Jēkaba Nīmaņa skaņdarbu Skaņu lauks, Imanta Zemzara Pastorāles vasaras flautai, Ivetas Tauriņas Jāņu dziesmas, Teiksmas Jansones skaņdarbu Putnu māte putnus sauca un citus). Koncertā Dubultu Evaņģēliski Luteriskajā baznīcā jūrmalnieka Riharda Dubras skaņdarbu Stāsts par Saules asarām atskaņoja Pāvula Jurjāna mūzikas skolas kokļu kvartets un kopansamblis diriģentes Kristīnes Ojalas vadībā
13.decembrī plkst. 18:00 ar noslēguma koncertu Lielajā ģildē aizvadīts kokļu mūzikas festivāls Gaismas ceļā.
Trīs koncertos - Tukumā, Limbažos un Rīgā - piedalījās vairāk nekā 250 koklētāju no visas Latvijas.
Latviešu tautasdziesmu apdares un komponistu oriģināldarbus atskaņoja 120 koklētāju no Vidzemes un Rīgas. Limbažu mūzikas skolas koklētāju ansambļa vadītāja Ieva Mežgaile uzskata: "Kokļu mūzika sevišķi piemērota skaistajam Ziemassvētku gaidīšanas laikam, jo ļauj domāt un apcerēt."
Otrs festivāla koncerts 6.decembrī pieskandināja Tukuma kultūras namu. Babītes Mūzikas skolas koklētāju ansambļa vadītāja Valda Bagāta atzīst: "Esmu tiešām bagāta. Manā priekšā 100 kokļu, tūkstošiem stīgu un visas skanīgas!"
Bildes no starptautiskā tautas mūzikas festivāla Dzīvā mūzika 2009
Starptautiskais tautas mūzikas festivāls Dzīvā mūzika 2009
Šī gada 24. un 25.oktobrī Jēkabpils un Andrupenes kultūras namus pieskandināja Starptautiskais tautas mūzikas festivāls Dzīvā mūzika 2009, ko rīkoja Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra (NKMVA). Ar šo festivālu NKMVA aizsāka unikālu projektu „Tradicionālo prasmju skola 2009”, kura mērķis ir veicināt tradicionālo prasmju pārmantojamību un popularizēšanu plašākā sabiedrībā.
NKMVA nodod Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai cītarkokles un cimboles
23.septembrī plkst. 16:00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Senāta zālē notika Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras (NKMVA) organizēta svinīga cītarkokļu un cimboļu nodošana.
Pasākumā piedalījās NKMVA direktors komponists Juris Karlsons, JVLMA rektors, profesors Artis Sīmanis, JVLMA prorektore, Etnomuzikoloģijas klases vadītāja Anda Beitāne un SIA MERKS pārstāvis. Cimboles spēli demonstrēs Ilmārs Pumpurs, etnomuzikologs un tradicionālās kultūras speciālists.
Ar šo pasākumu noslēdzas būvkompānijas SIA MERKS trīs gadu laikā īstenotais projekts Dziesmu un deju svētku radošā procesa atbalstam. Tā laikā tika realizētas vairākas aktivitātes – seno mūzikas instrumentu apzināšana un jaunu instrumentu izgatavošana, svētku ieskaņas koncerta rīkošana, jaunu aranžējumu radīšana un Dziesmu svētku fotoalbuma izdošana.
Kokles spēles repertuāra krājums Saules krustcelēs
Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra sadarbībā ar Ievu Mežgaili un Andu Zabarovsku izveidojušas jaunu kokles spēles repertuāra krājumu „Saules krustcelēs” (90.lpp). Tajā iekļautas latviešu tautasdziesmu apdares jaunāko klašu audzēkņiem un kokles spēles iesācējiem, oriģināldarbi koklei solo, kā arī kompozīcijas koklētāju ansambļiem, kopskaitā 55 pirmpublicējumi. Krājums nosacīti veidots trīs daļas:
- latviešu tautasdziesmu apdares, pamatojoties uz plašo personīgo pedagoģisko pieredzi,
- jaunākās paaudzes radošās idejas mūzikā no P. Jurjāna mūzikas skolas kokles klases audzēknēm, kuras līdzās kokles spēlei apguvušas kompozīciju pie komponista un pedagoga Andra Vecumnieka,
- skaņdarbi no Latvijā atzītiem un iemīļotiem komponistiem kā Andris Vecumnieks un Ēriks Ešenvalds.
Cena Ls 7,83
Tautas instrumentu ansambļu nozare 2010.gadā
Tautas instrumentu ansambļu nozarē 2010.gadā ieplānoti divi lielāki pasākumi:
Terēzijai Brokai, kordiriģentei, pedagoģei, XX – XXII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku, „Rīgai – 800”, VII Skolu jaunatnes Dziesmu svētku virsdiriģentei, XXIII un XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Goda virsdiriģentei - 85